Tradīcijas

Latviešu sajūta vienmēr bijusi daba, zeme un viss, ko tā sevī slēpj un dāvā. Tajā ir viss — pilnīgākais un izcilākais dzīvības cikls, dzīvības pamats, jēga un mūsu būtība. Dabas sniegtās zināšanas, resursi un prieks ir bijis pamatu pamatos ikvienam latvietim. Un, ja mēs vienlīdz varam no tās kā ņemt, tā arī dot vietā labumu, tā ir brīnišķīgākā sinerģija starp cilvēku un dabas vareno spēku. Ēdiens latviešiem vienmēr saistījies ar noteiktiem simboliem — kāds ar turību un pārticību, kāds ar veselību, skaistumu un spēku —, tālab katros svētkos galdā celts noteikts cienasts, lai šos labumus veicinātu.

Latvijas garša veidojusies cauri gadu simtiem un daudzajām tautām, kas te valdījušas, un mēs esam mācējuši paņemt labāko, ko tās te ir atstājušas. Vai tie būtu sautēti kāposti ar cūkas ribiņām vai kraukšķīgās kartupeļu pankūkas, vai tas būtu nu jau par latviešu ēdienu sauktais sulīgais šašliks vai sātīgais rasols. Taču mūsu pašu dabas veltes, mūsu zemē audzētie produkti vienmēr bijuši mūsu kultūras sastāvdaļa, mūsu identitāte un dabas spēks, kas jau kopš dzimšanas ir ielikts šūpulī ikvienam latvietim.

Mēs lepojamies, ka savās receptēs joprojām izmantojam mantotās sentēvu zināšanas un tradīcijas. Un dažādos svētkos, ko svinēja mūsu senči, ceļam galdā seno laiku ēdienus, lai stiprinātu saknes un saglabātu mūsu tradīcijas. Latviešu svētki un godi vienmēr tika svinēti saskaņā ar saules ritējumu, slavinot dabas spēku, un tāpēc svētku mielastā pārsvarā bija atrodami tie ēdieni, kurus varēja pagatavot no tobrīd pieejamajiem pašu audzētiem pārtikas produktiem. Ražas vākšana, dārzeņu ieziemošana vai gaļas kūpināšana un žāvēšana vienmēr tika pieskaņota attiecīgiem dabas cikliem.

No paaudzes paaudzē Latvijas saimnieču pūrā mutvārdos vai rokrakstā nodotas receptes, kas ļauj uzburt leģendārus ēdienus. Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados latviešu saimnieču izcilās gatavošanas prasmes tika slavētas pat visā Eiropā. Tās bija priekšzīmīgi izskolotas saimnieces, kas bija beigušas slaveno Kaucmindes mājturības skolu. Vēl šodien dzīvo stāsti un sapņainas nopūtas par ulmaņlaiku tortēm un citiem kārumiem, kurus vienoja īstuma garša, jo tie allaž bija tapuši no kvalitatīvām vietējām izejvielām. Tāpat daudzas saimnieces savām meitām un vedeklām vēl šobaltdien atklāj īpašus noslēpumus un virtuves meistarstiķus, ko starpkaru periodā apguva Latvijas priekšzīmīgākās namamātes — slavenās kaucmindietes.

Arī savā produkcijā mēs cenšamies izmantot tieši pēc mūsu senču unikālajām zināšanām audzētus un novāktus pārtikas produktus, kurus lietojot mēs atkal varam sajust mūsu Latvijas dabas spēku, mūsu piederību, tradīcijas un mūsu Latvijas garšu. Mēs vēlamies saglabāt šo standartu arī mūsu produkcijā un turpināt slavināt latviešu ēdiena gatavošanas prasmes, mūsu dabas dāvātās veltes vēl tālu aiz Latvijas robežām.


"Latvijas Labumi" – izcili gardumi!